NOZĪMĪGĀKĀS APSKATES VIETAS
INDRICAS KATOĻU BAZNĪCA
Indricas Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tas ir viens no senākajiem šobrīd zināmajiem katoļu koka dievnamiem Latgalē. Indricas baznīca cieši saistīta ar Plāteru dzimtas vēsturi. Dievnams celts 17. gs. vidū. Izplatoties luterānismam Indricā, to pārņēma protestanti. 1695. gadā Jānis Andrejs Plāters pieņēma katoļticību, un 1698. gadā dievnams tika pārbūvēts un nodots katoļu rīcībā. Indricas baznīcā ir četri grezni altāri ar kokgriezumiem. Baznīcā saglabāta 18. gs. vidū darinātā t.s. Sniega Dievmātes gleznas kopija (oriģināls gājis bojā Izvaltas baznīcā 1941. gadā). Baznīcai apkārt stiepjas 17. gs. beigu mūra žogs, bet līdzās atrodas 19. gs. vidū celts brīvi stāvošs zvanu tornis. Plašāku informāciju meklē Krāslavas novada tūrisma informācijas centra mājaslapā!
KRĀSLAVA
Pilsētas apkārtnē apzinātās apmetnes, pilskalni un senkapi liecina, ka Daugavas krasti šajā vietā bija apdzīvoti jau no aizvēstures. Sākot no 8. gs., identificējamas latgaļiem raksturīgas arheoloģiskās liecības. 14. gs. šajā vietā tika izveidota nocietināta Livonijas ordeņa preču noliktava, kas 16. gs. vidū kļūst par ordeņa lēņa muižu. 1729. gadā īpašumu nopērk grāfs Jans Ludvigs Plāters. Plāteru dzimta mērķtiecīgi veido Krāslavu par Latgales administratīvo, garīgo un saimniecisko centru. Pēc 1826. gada ugunsgrēka miests sāk nīkt, taču atkal atdzīvojas 1865. gadā, kad tā tuvumā atklāta Daugavpils-Vitebskas dzelzceļa stacija. 1893. gadā Krāslavu vēlreiz piemeklēja postoša ugunsnelaime. 1923. gada 16. aprīlī Krāslavas miestam tiek piešķirtas pilsētas tiesības. Mūsdienu Krāslava ir ainaviska Latvijas mazpilsēta ar maz skartu koka apbūvi. Plašāku informāciju meklē Krāslavas novada tūrisma informācijas centra mājaslapā!
Nozīmīgākie apskates objekti Krāslavā:
- Grāfu Plāteru pils komplekss ar parku - valsts nozīmes 18. gs. arhitektūras piemineklis. Muižas kompleksā darbojas Krāslavas TIC un Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs.
- Karņicka kalns - ainaviska vieta, no kuras paveras izteiksmīga pilsētas panorāma un kas saistīta ar romantisku leģendu par lielu mīlestību starp grāfa Plātera meitu Emīliju un poļu virsnieku Josifu Karņicki.
- Krāslavas Sv. Ludviga Romas katoļu baznīca - spilgtākais Latgales baroka arhitektūras paraugs. Tagadējā baznīca celta no 1755. līdz 1767. gadam.
- Augusta akmens - par akmeni pierakstīti vairāki nostāsti, galvenokārt saistīti ar Polijas karaļa Augusta it kā darbībām šeit. Tomēr akmens nozīme, visticamāk, ir cita - tajā iekalts Plāteru dzimtas ģerbonis un gada skaitlis "1729". Šajā gadā Jans Ludvigs Plāters iegādājās Krāslavu.
- Priedaines skatu tornis - tornis ļauj baudīt Daugavas loku (Priedaines loka) un Krāslavas panorāmu no 32 m augstuma.
ADAMOVAS DABAS TAKA
Labiekārtota un marķēta dabas taka, kas sniedz iespēju iepazīt dabu tās daudzveidībā – iet pa izteiksmīgo reljefu, baudīt plašās Daugavas ielejas ainavas, aplūkot dabas pieminekļus un ieraudzīt bagātīgo floru un faunu. Vidējas grūtības pakāpes maršruta garums ir 2,5 km. Takas sākums ir bijušā Adamovas pilskalna vietā, Krāslavā, kur iekārtota ērta autostāvvieta un skatu laukums, no kura paveras plaša Krāslavas un Daugavas ielejas panorāma. Adamovas pilskalns nolīdzināts 20. gs. 60. gadu beigās, tam pāri ierīkojot lielceļu. Apmeklētāji var aplūkot Adamovas dižakmeni (vairāk kā 10 m3), Adamovas krauju, Svarinsku gravu, kā arī sasniegt kempingu “Adamova”. Plašāku informāciju meklē Krāslavas novada tūrisma informācijas centra mājaslapā!
ADAMOVAS KRAUJA
Adamovas krauja ar sengravām, kā komplekss ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks veidojums, ir viena no nozīmīgākajām dabas teritorijām Daugavas lokos. Pamatkrasta krauja, kas sasniedz pat 38 m augstumu, visticamāk, izveidojusies 20. gs. 30. gados, Daugavas palu ūdeņiem izskalojot pamatkrastu. Salīdzinot ar minēto laikposmu, mūsdienās krauja ir stipri aizaugusi, vien vietām vēl notiek aktīvi nogāžu procesi, kur kraujas krituma leņķis sasniedz pat 50 ... 60 grādus. Līdzās dabas piemineklim atrodas kempings "Adamova".
UŽINGORAS SMILŠAKMENS ATSEGUMS
Užingoras smilšakmens atsegums atrodas Daugavas (Zvejnieku loka) labajā krastā starp Užinkalnu un Užingorsku. Devona perioda smilšakmens atseguma izmēri atkarīgi no ūdens līmeņa Daugavā. Pie zema ūdens līmeņa atsegums sasniedz līdz 2 m augstumu.
VECKAPLAVA
Veckaplava atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Kaplavu un Lielborni. Jau 17. gs. šeit pastāvēja apdzīvota vieta, kas izmira mēra epidēmijā. 18. gs. šeit apmetās baltkrievi. 19. gs. šeit jau bija izveidojies paliels miests. 1895. gadā pabeigta Kaplavas Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo mūra baznīcas celtniecība. Pēc Otrā pasaules kara 2 km no Kaplavas izveidojās jauns centrs, ko sākotnēji sauca par Prauliņiem, bet vēlāk pārdēvēja par Kaplavu, savukārt veco Kaplavu - par Veckaplavu. Mūsdienu Veckaplava ir savpatna apdzīvota vieta ar zvejnieku-zemnieku sētām un pareizticīgo dievnamu kā ainavas dominanti.
AUGUSTINIŠKI
Veckaplavai iepretim, Daugavas labajā krastā atrodas vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis - plostnieku-zvejnieku sētu grupa Augustiniškos.
SLUTIŠKU SĀDŽA
Slutiškos saglabājusies unikāla vecticībnieku sādžas apbūve ar grezni rotātām koka ēkām un plānojumu. 18.-19. gs., glābjoties no vajāšanas etniskajā dzimtenē, šeit apmetās vecticībnieki. Slutišku sādžā ierīkota Naujenes novadpētniecības muzeja etnogrāfiskā brīvdabas nodaļa “Slutišķu vecticībnieku lauku sēta”, kur apmeklētāji var iepazīties ar unikāliem Latgales vecticībnieku garīgās un sadzīves kultūras materiāliem. Plašāku informāciju meklē Daugavpils Tūrisma informācijas centra mājaslapā!
MARKOVAS IZZIŅAS TAKA
Takas garums ir nepilni 2 km, maršruta grūtības pakāpe – viegla līdz vidēja. Markovas izziņas takas apmeklētāji var aplūkot Markovas pilskalnu, Markovas kapsētu, projektētās Daugavpils HES ūdenskrātuves līmeņa atzīmi, Putānu strauta akmeni u.c. Markovas pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. No pilskalna plakuma paveras izcila Daugavas loku un Slutišku sādžas panorāma. Plašāku informāciju meklē Daugavpils Tūrisma informācijas centra mājaslapā!
